CETURTAIS TURPINĀJUMS...
Daudzi ārsti cilvēkus ,kuri sūdzas par sāpēm locītavās, mugurā mierina ar to , ka tā ir normāla novecošanās pazīme. Taču es (S.Bubnovskis) to saucu par fiziskās kultūras trūkumu, vai nevīžību pret savu fizisko ķermeni. Nekādā gadījumā es nenosodu šos vecos cilvēkus , taču ja viņi laicīgi būtu pievērsuši uzmanību savam ķermenim, noteikti šobrīd dzīvotu daudz kvalitatīvāku dzīvi.
Arī tāda padzīvojušu cilvēku slimība kā osteoporoze, nav tikai mikroelementu (piem. kalcija) samazināšanās kaulos, bet arī muskuļu, saišu , caur kurieni mikroelementi piesaistās kaulam, kvalitātes pazemināšanās. Un tanī gadījumā ir pilnīgi bezjēdzīgi barot cilvēkus ar kalcija preparātiem, ja struktūras, pa kurām notiek mikroelementu transports, muskuļi, saites, cīpslas, fascijas ir novājinātas un patiesībā vairs nepilda savas sūkņa funkcijas. Labāk būtu tādiem cilvēkiem ar „vājiem kauliem „ būtu ieteikt uzlabot savu muskuļu stāvokli, nevis ieteikt ēst neskaitāmus daudzumus kalcija preparātu, kuri pie neesošas muskuļu darbības var nogulsnēties visur citur tikai ne kaulos. Esmu saticis cilvēku kuram zem ādas pieskaroties ar roku bija gandrīz vai bruņas. Tas protams ir galējs gadījums, taču mēdz būt arī tā.
Atgriezīsimies pie sievietes ,kura ieguva ceļa problēmas pakrītot.
Sitiens pa četrgalvainā muskuļa cīpslu izsauca stipras sāpes(diezgan tipiska situācija).
Izveidojās mīksto audu spazmas, ko klasificēja kā vienu no artrīta pazīmēm .Protams izveidojās tūska, šķidruma uzkrāšanās locītavas somiņā., jo mikrocirkulācija locītavā tika traucēta.(cirkulācija-šķidruma kustība, mikro-tie ir kapilāri). Jautājums, no kurienes radās šķidrums, ja neviens tur neko nelēja? Tas vienkārši uzkrājās cirkulācijas traucējumu zonā. Tas pats var notikt, ja mēs attaisām krānu un aizbāžam notekcauruli.
Sieviete atnāca pie manis uz konsultāciju patstāvīgi, ievērojiet. Slimnīcā , pēc viņas vārdiem, sāka šķidrumu atsūkt un locītavu „mazgāt”.
No tā brīža sievietes dzīve pārvērtās klibošanā. Ievērojiet ka viss notika tikai pēc vienkāršas ikdienas traumas, bez plīsumiem, lūzumiem, asiņošanas. Taču ko tur varēja darīt?
Locītava pietūka nevis tāpēc, ka būtu strutaina infekcija, kas iekļuvusi locītavā. Locītava iekaisa un tā notika kā reakcija mikro asinsvadu spazmu. Nobloķējās limfas un asins kustība, kā automašīnu sastrēgums uz ceļa. Nevar taču uzspert gaisā automašīnas! Vajadzīgs laiks, pacietība lai automašīnu „korķis” izklīstu. Pirms tam , lai dotu recepti iekaisuma mazināšanai, vēlos paskaidrot , kas tad tas iekaisums tāds ir.
Trīs pakāpju iekaisumi.
Fizioloģija māca, ka mīksto audu iekaisums norit trīs pakāpēs.
1- pakāpe. –alterācija , mikrocirkulācijas traucējumi, saistīti ar audu bojājumu vai audu samazināšanos. Kapilāru un kapilāru tīkla samazināšanās notiek hipotrofijas gadījumos, tas nozīmē muskuļu vājuma un muskuļu masas samazināšanās rezultātā.
Sievietei 69 gadi. Viņa atrodas ļoti tālu no sporta. Strādā katru dienu, rosās pa māju. Visu dienu uz kājām. Nokrita, piecēlās, labākajā gadījumā pielika kāpostu lapu pie kājas un uz darbu prom. Par sevi nav laika padomāt. Kur nu vēl par vingrošanu kāju muskuļiem. „Taču vāji muskuļi, kā vāji amortizatori. Uz taisna ceļa vēl nekas taču kā kāds akmentiņš uzreiz jūt. Tā arī notika. Ja neesi agrāk padomājis par profilaktisku, ātrāk vai vēlāk nākas maksāt ar savu veselību.
Jaunam asinis būtu apgājušas pa papildus kapilāriem un šāda problēma neattīstītos , viss uzsūktos. Taču 69 gadu vecumā kapilāru tīklojums vairs nav tik plašs, jo muskuļi kļuvuši mazāki, un attiecīgi arī kapilāru tīklojums.
Tā, lūk, fizioloģija to izskaidro. Ja alterāciju, pirmo iekaisuma fāzi tūlīt nelikvidē, tad iekaisums pāriet otrā fāzē-eksudācija, kas nozīmē-tūska. Šī stadija rada sāpes no šķidruma uzkrāšanās, kas spīlē audus.
Par šāda veida bojājumu mūsu muskuļi uzreiz signalizē ar saviem receptoriem caur muskuļu nervu savienojumiem vai sinapsēm atbilstošajam motoneironam. Motoneironu var salīdzināt ar dzelzceļa staciju, kur saiet vairāki vilcieni no dažādām vietām.. Sāpes rodas no bojātā muskuļa , bet centrālā nervu sistēma (CNS) par to saņem informāciju no muskuļu nervu savienojumiem un regulē sāpju intensitāti. Tāpēc arī ārstu teiciens” viss nāk no nerviem” nav īsti korekta Īstenībā visas problēmas nāk no muskuļiem. Par savām problēmām tie kliedz skaļā balsī.. Un ja šinī brīdī sauciens pēc palīdzības tiek nomākts ar pretsāpju līdzekļiem, kā tas tiek darīts vairākumā gadījumu, tad šie nervu muskuļu savienojumi bojājas un tā rezultātā muskuļi nevar nodot informāciju par bojājumu mūsu centrālai nervu sistēmai. Tāda ārstēšana parasti beidzas bēdīgi ar muskuļu atrofiju un cīpslu kontraktūru. Jebkuras sāpes ir organisma aizsarg reakcija, tas nozīmē, ka sāpes jāuzņem kā draugu, kaut arī ar mīnusa zīmi. Pretiekaisuma preparātiem pie to pārdozēšanas ir briesmīgas blakusparādības. Tie nogalina organisma pašregulācijas spējas, iznīcina ķermeņa signālus par bojājumu. un tādā veidā padara cilvēku bezspēcīgu pret jebkurām sadzīves traumām..
Ja par bojājumu ar sāpēm signalizē locītava, tad jāizanalizē tās funkcionālais stāvoklis un jārada apstākļi, lai locītava varētu strādāt kaut arī nedaudz ierobežoti.
Tālāk centrālā nervu sistēma dod komandu sāpju noņemšanai. Piemēram cilvēks nokrita uz ceļa , piecēlās un pirmais ko izdarīja paberzēja celi ar roku. Noteikti labāk būtu ja pie rokas būtu ledus, tad asins vadi „padzītu” limfu tālāk un tūska mazinātos. Ja arī tas nelīdzētu būtu vajadzīgs veikt dažus vingrinājumus Bet par to vēlāk.
Atliek tikai minēt ko darīja šī 69 gadus vecā sieviete. Viens ir skaidrs, ka celis uztūka un sāka sāpēt. Tad viņa griezās slimnīcā. Tur viņa arī atstāja savu veselību.
Trešā iekaisuma stādija –proliferācija., tas nozīmē tūskas uzsūkšanās . Uzsūkšanās var notikt dabiskā ceļā, ko es cenšos arī veicināt, izpildot noteiktus vingrinājumus. Ķermenī veidojas dabisks drenāžas process. Slimnīcā palīdz drenāžai mākslīgi , lietojot atsūkšanai speciālas šļirces. Taču man rodas daudz jautājumu šai sakarībā.
1. Kāds šķidruma daudzums jāatsūc?
2. Vai tas ir tas šķidrums ,kuru vajag atsūkt. Ir taču vēl asinis, limfa, ārpus šūnu šķidrums, kuri ir vajadzīgi locītavai. Saprotu ja tās būtu strutas , taču strutu šai sievietei nebija.
3. Kas notiek locītavā, pēc tam kad izvilkts tanī sakrājies šķidrums.? Vai kapilāru funkcijas uzlabosies? Vai atjaunosies locītavas kustīgums? Esot kādā TV raidījumā par medicīnisku tēmu, es šos jautājumus uzdevu ortopēdam. Viņš man atbildēja ”Varbūt, ka tomēr....” Taču ja nu tomēr notiek sastrutojums? Vai varbūt vēl kas?. .Sievietei nekas tāds negadījās. Viņai izskaloja locītavu ar antibiotikām, taču proliferācijas stādīja tā arī neiestājās, bet radās locītavas muskuļu kontraktūra.,un tādas ārstēšanas rezultātā viņa sāka staigāt ar kruķiem.
Tātad mediķi šinī gadījumā „uzspridzināja automobiļu sastrēgumu”-locītavu. Ne tikai uzradās jauna mīksto audu trauma, pēc injekcijas, bet arī locītava zaudēja visu šķidrumu. Nu jau trīs gadus locītava krakšķ, redzams ka ne to atsūca.
Ko gan varēja darīt?
Lai izdarītu locītavas drenāžu, varēja ieslēgt rezerves drenāžas sistēmu .Kā to saprast? Cilvēkam strādā 50 procentu kapilāru un viņi atrodas muskuļos. To ir ļoti daudz . Apmēram 100 km. Tāpēc tādos gadījumos jāieslēdz muskuļu „pumpis”- gūžas saliecēji, atliecēji, ceļa saliecēji, atliecēji, pēdas saliecēji atliecēji. Var izmantot arī vingrošanas gumijas, lai radītu nelielu pretestību.
Pirmās kustības jādara lēnām pārvarot sāpes., nevajag baidīties. Pirms un pēc vingrojumiem var pielikt ledu uz 5-10-20 min. Tas arī šoreiz viss ko gribēju pateikt par iekaisumu..
