Osteopātijas zinātniskais pamatojums ir cilvēka ķermeņa kā vienota veseluma redzējums, kas ietver visu arī iekšējo orgānu sistēmu kopdarbību. Izmantojot objektīvo izmeklējumu sintēzi (rentgena izmeklējumus, ultraskaņas izmeklējumus, MR CT , bioķīmijas un citus) kā arī izpildot speciālos testus, osteopāts ir spējīgs pateikt kur organismā sākusies slimība, kur pārtrūcis adaptīvais process.
Osteopāta rokas- tas ir instruments, kurš noskaņots noteikt pašas niecīgākās novirzes no normas audos, iekšējos orgānos mugurkaulājā. Šāda roku jūtība tiek sasniegta pēc ilgiem treniņiem un apmācībām osteopātijas skolā.
Nosakot veselības problēmu cēloņus osteopāts ar rokām veic to likvidāciju. Svarīgi ir atgriezt ķermenim simetriju, sabalansēt locītavas, muskuļus un visu organismu kopumā. Šāds sabalansēts organisms ir spējīgs turēties pretī ārējām kaitīgām iedarbībām-traumām, infekcijām, stresiem.
Ir vairāki faktori, kas mūsdienās osteopātiju dara pievilcīgu.
1. Pirmkārt-tas ir cilvēka kā vienota organisma redzējums. Osteopāti ne dala cilvēku sastāvdaļās kā klasiskās medicīnas ārsti. Paprasiet ortopēdam par nieru saslimšanām, viņš sūtīs pie nefrologa. Osteopāti saprot cik organismā viss ir sasaistīts.Veicot diagnostiku osteopāts izmeklē visu cilvēku, ieskaitot kustību balsta aparātu. Par saslimšanu var liecināt daudzi faktori, kurus pats pacients nesaista ar esošo saslimšanu.
2. Otrkārt- osteopāti meklē slimības sākuma cēloņus un ir ieinteresēti tieši šī faktora ārstniecībā, kas patiesībā ir pats svarīgākais organismā. Nevis pievēršot uzmanību tikai simptomu apārstēšanai. Osteopāts centīsies saprast kas tieši ir kalpojis slimības attīstībai.
3. Svarīgs aspekts osteopātiskā ārstēšanā ir nodrošināt audu un orgānu labu inervāciju un asins riti. Pie asins rites un funkciju traucējumiem jebkura sistēma sāk bojāties un iestājas slimība.
4. Osteopāti neizraksta medikamentus. Osteopātiskā ārstēšana tā ir ārstēšana ar rokām. Tā nav masāža ,ne manuālā terapija ne arī hiropraktiska „krakšķināšana” Osteopātijas pamatā ir vieglas roku kustības spazmēto muskuļu un orgānu atbrīvošanai, skriemeļu, kaulu novietojuma normalizēšanai.
5. Osteopāti lielu nozīmi pievērš darbam ar mugurkaulāju. Mugurkaula kanālā atrodas muguras smadzenes, kuras nodrošina visu mūsu ķermeņa un orgānu darbību. Ja izveidojusies skriemeļu novirze, tad var būt ne tikai muguras sāpes, bet arī reflektori sirds asinsvadu sistēmas, bronhu un plaušu, kuņģa un zarnu darbības traucējumi, imūnās sistēmas, endokrīnās sistēmas traucējumi..
6. Osteopātiska ārstēšana iedarbojoties uz svarīgiem organisma rajoniem, un nervu sistēmas balansēšana, ir lielisks līdzeklis saslimšanu profilaksē.
7. Izdevumi konservatīvai un profilaktiskai ārstēšanai ir daudz mazāki kā stacionārai vai operatīvai ārstēšanai. Un rezultāti bieži vien labāki.
8. Vieglās osteopātiskās manipulācijas ir komfortablas pacientam un veicina atslābināšanos un endorfīnu izdalīšanos nodrošinot vispārēju harmoniju.
9. Izejot osteopātiskās ārstniecības kursu organisma funkcionālās sistēmas daudz vairāk spējīgas adaptēties un nepakļauties ārējām kaitīgām iedarbībām.
10. Iespējamie uzlabojumi bieži novērojami jau pēc pirmā osteopātijas korekcijas seansa. Ārstniecisko efektu nostiprināšanai nepieciešami 4-8 seansi.
